Accueil Journal Europa | Formats | Articles | Patiess jautājums par nacionālo identitāti

Lettonie  | 

Patiess jautājums par nacionālo identitāti

Vue de la vieille ville de Riga, Lettonie

Creative CommonsGraham CC-BY
Articles | Publié le 19.04.2012 Aizgājušajā 18. februārī lielākā daļa latviešu (74,8%) referenduma laikā parādīja savu nostāju pret krievu valodu kā otru oficiālo valodu Latvijā.

Latvija ir viena no Eiropas valstīm, kurās krievu tautības iedzīvotāju skaits ir lielākais no visām citām mazākumtautībām. Patiešām, pēc komunisma sabrukšanas, liels imigrantu vilnis no Krievijas iebrauca Latvijā. Mums ir jāapzinās, ka 65,8% no Latvijā dzīvojošiem nav latviešu tautības, un daudzi no viņiem nemaz nerunā latviešu valodā. Viņi sevi neuzskata svešiniekiem, un , pozicionējot savu valodu vienlīdzīgā līmenī ar latviešu valodu, vēlas pārtraukt diskrimināciju un pieprasīt vairāk vienotu Latvijas sabiedrību. Tomēr lielākā daļa latviešu to redz kā nopietnu draudu dzimtajai valodai, un nevēlas atkal pārdzīvot padomju okupācijas murgu. Par šo notikumu esmu runājusi ar 23 līdz 24 gadus veciem jauniešiem, no kuriem trīs šobrīd studē Rīgā.

Dace man paskaidroja:

 „Vēsture rāda, ka vairākas reizes latviešiem nācās nolikt malā viņu pašu kultūru, tajā skaitā arī valodu, lai piekāptos jauno politisko iekārtu likumiem, kuras vadīja ne - latvieši. Tikai pirms 21 gada Latvija pasaulei jau vienreiz parādīja, ka tā vēlas un var būt neatkarīga ar savu nacionālo latviešu valodu.”

Eva turpina:

„Latvija ir ļoti toleranta pret krievu valodā runājošiem iedzīvotājiem, mums ir daudz lielu laikrakstu krievu valodā, televīzijas kanāli, kas veltīti krievu valodā runājošajiem, Latvijas nacionālā televīzijā raidījumiem ir subtitri, kā arī interneta lapas ir tulkotas. Vēl vairāk, valsts iestādes piedāvā konsultācijas krievu valodā. Es uzdrošinos sacīt, ka tik lielu toleranci nevar redzēt citās post komunisma valstīs.”

Santa ir pārsteigta, kad lasa par veciem cilvēkiem reģionos, kas nav pat spējīgi salasīt latviešu valodā etiķetes pārtikas preču veikalos.

 „Es ceru, ka ar jauniem cilvēkiem ir savādāk. viņa saka, Šim referendumam nemaz nevajadzēja notikt, tas ir aizgājis pārāk tālu. Krieviem ir jābūt tiem, kas ir integrējušies jau pirms daudziem gadiem. Man nav nekādu iebildumu pret viņu skaisto valodu, bet nav nepieciešams veikt tik lielas izmaiņas. Referendums ir tikai radījis nekārtības un veidojis vēl lielāku plaisu starp abām nācijām.”

Kad es viņai jautāju, ko tas būtu mainījis viņai un valstij, Santa atbild: „Tā būtu liela vilšanās. Iespējams, būtu grūtāk atrast darbu, jo mums būtu jārunā krievu valodā, lai gan pat tagad tas mums ir jādara.” Uz to pašu jautājumu atbildot, Dace man saka: „Tas nozīmētu, ka es nevarētu runāt latviešu valodā ar krieviem, un man būtu jāuzlabo manas krievu valodas zināšanas! Kā arī viss veikalos, ielās būtu abās valodās, kas vienmēr būtu kā atgādinājums, ka Latvija ir bijusī Padomju Savienības valsts.” Eva stāsta: „Manuprāt, latviešu cilvēkus būtu pārņēmušas dusmas, krievi vairs nemācītos latviešu valodu, un šāda notikumu attīstība novestu līdz situācijai, kad latviešu valoda būtu minoritātes valoda pati savā valstī.”

Referendums bija kā turpinājums petīcijai par krievu valodas formalizēšanu Latvijā, ko ierosināja krievu atbalsta organizācija „Dzimtā valoda”. To parakstīja 187 378 vēlētāji. Miermīlīgas demonstrācijas un aģitēšana norisinājās dažādās valsts daļās, kā arī Igaunijā, kur ziemeļu kaimiņi izrādīja savu atbalsti latviešiem.

Charlotte Pénard, Angers France